Ar sidra darīšanu savam priekam nodarbojos jau vairāk kā 10 gadus. Sidrs tomēr ir dikti labs padzēriens. Esot tādās sidra zemēs kā Francija, Spānija, Vācija, vienmēr pamēģinu vietējos sidrus, kur tie ir izplatīti un par normālu cenu. Latvijā tā nesanāk! Lielākoties Latvijas sidru cenas ir laba vīna līmenī, kaut arī garšas īpašības ne tuvu nav tādā līmenī. Bieži sidrs tiek pasniegts kā kaut kas smalks un ekskluzīvs, dārgā iepakojumā ar “īpašu stāstu” un, protams, par iespaidīgu cenu (no 6,5eur/litrā līdz pat padsmit eur/litrā). Izstrādājums, kuru var atļauties retais vai arī ļoti ierobežotā daudzumā. Tad nu reizēm pārītis vienu pudeli sūc stundu un čāpstinādami slavē dārgā sidra “garšas nianses” un izjūt “dabas pieskārienu” vai “zemes spēku”, atkarīgs no tā, kam tic un kādas fantāzijas galvā grozās.

Sidrs tomēr ir vienkāršāks dzēriens, patērējams līdzīgi kā alus. Piemēram, dārza pasākumos, laivu braucienā, pēc pirts vai Jāņos malko savu sidriņu visu vakaru, kaut līdz rītam, kaut 10-20 pudeles (atkarīgs no individuālajām spējām). Sidrs nav nekas tāds, ko dzer ar īpašu patosu, saulrietā, jūras malā un romantiskā noskaņā.

Tātad man likās, ka nav godīgi, ka  daudzās vietās cilvēkiem sidrs ir plaši pieejams, taču Latvijā pieejamība ir ierobežota. Ar to es nedomāju, ka veikalu plauktos sidra nav. Vienkārši cena ir tāda, ka reti kuram ir vēlme to pirkt. Sakrita dažādi apstākļi, un nolēmu mazināt šo netaisnību – sāku darīt sidru cilvēkiem, ne tikai buržujiem. Ar šādu domu radās “Beverīnas sidrs”.

Mēs cenšamies, lai pēc iespējas vairāk cilvēki baudītu saturu, nevis dārgu iepakojumu un stāstus par saturu.